Baltraksts Baltic script . p`altraķts .
I once thought, did ancient latvians write to remember, record or mark? Turns out this question is not new and some ethnographs consider that ancient latvians did write, but not what they expected to be. Those markings were possibly ideographs, possesion markings or cypher?
Such scratches were found in Durbes and Piltenes kuokle, but markings on each instrument differ and those are not only evidence of historic markings, there was also Old Prussian flag with writing unknown and bee tree markings (source). At the end of the day, such scribes were not invented independently and were likely borrowed from neighbouring cultures and adjusted for the borrower's language. Even Latin alphabet was not invented independenly, they were borrowed from Etruscans alphabet, in which was borrowed from Phoenician abjad, in which was borrowed form Egytian hieroglyphs!
Idea about new script for Latvian emerged in 2021, but was only realised in this year's christmas. First idea was a syllabary to compress information but soon ditched it because latvian syllables are complex, how can you write those monosyllabic words such as pirksts(finger) or springst(to harden)? The idea of syllabary was realised after I saw cypriot syllabary and japanese kana. It is better to go alphabetic, but how to differentiate from other alphabets? I will present how how to! That is:
~~~~ Big consonants, small vowels
~~~~ Low amount of glyphs
~~~~ Use of voicing marks to reduce glyph amount(borrowed this from japanese hehehe)
~~~~ Base letters after Baltic symbols except two consonants, in which was based from phoenician abjad.
~~~~ Adoptable to different languages
With this formula, I have finally developed the script that I was satisfied. Another step was digitising the script, and i spent too much digitising the script just to look kind of right, in which glyphs ended up looking like pressed on wet clay. From now, the script will be developed further such as 'sans-serif' typeface and this page will be expanded as I develop the script.
Evolution of the script
Kādreiz domāju, vai senatvieši rakstīja, lai iegaumētu vārdus vai kāda cilvēka piederība? Patiesībā tas jautājums nav jauns un daži etnogrāfi uzskata, ka senlatvieši ir rakstījuši, bet tas nebija, ko domāja. Tie bija iespējams ideogrāfi, piederības zīmes vai šifrs?
To varēja ievērot Durbes un Piltenes koklē, bet abu kokļu raksti atškiras un tās nebija vienīgās liecinieces, bija arī senprūšu karogs ar nepazīstamu rakstu un bišu koku apzīmējumos (grāmata). Beigu beigās šie raksti nav izgudroti no gaisa, tie raksti bija aizņemti no kaimiņu kultūrām un nomainīta savai valodai kā citas kultūras. Pat latīņu alfabēts radās no etrusku alfabēta, kas radās no feniķiešu abžāda, kas radās no ēģiptiešu hieroglifiem!
Paša ideja veidot jaunu rakstību radās 2021. gadā, bet sāku to īstenot tā gada ziemassvētkos. Pirmā doma bija zilbju alfabēts, lai saspiestu informāciju, bet atmetu, jo latviešu zilbes varēja būt dižas kā 'pirksts' vai 'springst'. Tā doma par šāda veida rakstību radās, kad ieraudzīju kipriešu zilbju alfapbētu un japāņu 'hiragana'. Labāk bija vērsties uz alfabētisko, bet kā atšķirties no citiem alfabētiem? Šodien jums paskaidrošu, kā atšķirties no citiem! Tā ir:
~~~~ Lieli līdzskaņi, mazi patskaņi
~~~~ Maz burtu daudzums
~~~~ Balsinātājszīmes lietojums. (to es nočiepu no japāņiem, HAHAHA!!!)
~~~~ Radīt burtus no baltu zīmēm un divus līdzskaņu burtus no feniķiešu abžāda.
~~~~ Lietojams citās valodās
Tad radīju šo rakstību, kas man šķita patīkama. Otrais solis bija īstenot šo rakstību datorā. Ar to ilgi ņēmos, lai labi izskatītos. Gala rezultāts ir māla nospiests šrifts un vēlāk radīšu citus šriftus kā 'sans-serif'.
Tā lapa tiks paplašināta kamēr attīstīšu šo rakstību.
Rakstības attīstība
kāt`reis` t`omāju, vai sem`latvies```i raķtīja, lai iek`aumētu vārt`us vai kāk`a cilvēka piet`erīp`a? patiesīp`ā tas jautājums m`av jaun`s u`n t`as``i etm`ok`rāv`i us`skata, ka sem`latvies```i ir raķtījus```i, p`et tas nep`ija, ko t`omāja. tie p`ija iespējams it`eok`rāv`i, piet`erīp`as s`īmes vai s```iv`rs?
to varēja ievērot t`urp`es u`n pilten`es koklē, p`et a`pu kokl```u raķti ats```k```iras u`n tās nep`ija viem`īk`ās liecin`ieces, p`ija arī sem`prūs```u karok`s ar m`epas`īstamu raķtu um` p`is```u koku aps`īmējumos (k`rāmata). p`eik`u p`eik`ās s```ie raķti m`av is`k`ut`roti n`o k`aisa, tie raķti p`ija ais`m``emti m`o kaimim``u kultūrām u`m m`omaim`īta savai valot`ai kā citas kultūras. pat latīm``u alv`ap`ēts rat`ās m`o etrusku alv`ap`ēta, kas rat`ās m`o v`em`ik```ies```u ap`s``āt`a, kas rat`ās m`o ēk``ipties```u v```ierok`liv`iem!
pas```a it`eja veit`ot jaum`u raķtīp`u rat`ās 2021. k`at`ā, p`et sāku to īstem`ot tā k`at`a s`iemassvētkos. pirmā t`oma p`ija s`ilp`ju alv`ap`ēts, lai saspiestu inv`ormāciju, p`et atmetu, jo latvies```u s`ilp`es varēja p`ūt t`is``as kā 'pirksts' vai 'sprim`k`st'. tā t`oma par s```āt`a veit`a raķtīp`u rat`ās, kat` ierauc`īju kipries```u s`ilp`ju alv`ap`ētu um` japām``u 'v```irak`am`a'. lap`āk p`ija vērsties us` alv`ap`ētisko, p`et kā ats```k```irties m`o citiem alv`ap`ētiem? s```ot`iem` jums paskait`ros```u, kā ats```k```irties m`o citiem! tā ir:
~~~~ lieli līc`skam``i, mas`i patskam``i
~~~~ mas p`urtu t`auc`ums
~~~~ p`alsim`ātājs`īmes lietojums. (to es m`oc```iepu m`o japām``iem, v```av```av```a!!!)
~~~~ rat`īt p`urtus m`o p`altu s`īmēm un t`ivus līc`skam``u p`urtus m`o v`em`ik```ies```u ap`s``āt`a.
~~~~ lietojams citās valot`ās
tat` rat`īju s```o raķtīp`u, kas mam` s```k```ita patīkama. otrais solis p`ija īsten`ot s```o raķtīp`u t`atorā. ar to ilk`i n``ēmos, lai lap`i is`skatītos. k`ala res`ultāts ir māla m`ospiests s```riv`ts um` vēlāk rat`īs```u citus s```riv`tus kā 'sam`s-seriv`'. ko jūs tak`at` lasat ir patiesīp`ā v`onts.
tā lapa tiks paplas```in`āta kamēr attīstīs```u s```o raķtīp`u.
raķtīp`as attīstīp`a
| Līdzskaņi / Consonants | Patskaņi / Vowels | Zīmītes / Diacritics | |||
|---|---|---|---|---|---|
| p | /p/ | a | LT: /ɐ/ LV: /a/ LTG: /a/ EE: /ɑ/ LIV: /ɑ/ FI: /ɑ/ |
` | Balsina nebalsīgo līdzskani izņemot dažiem burtiem. Voices unvoiced consonant except some letters. |
| t | /t/ | ä | EE: /æ/ LIV: /æ/ FIN: /æ/ |
`` | Mīkstina balsinātu līdzskani. Atkarīga no valodas. Softens voiced consonant. Depends on language. |
| k | /k/ | æ | LT: /æː/ LV: /æ/ |
``` | Mīkstina līdzskani. Atkarīga no valodas. Softens consonant. Depends on language. |
| p` | /b/ | ā | LT: /äː/ LV: /aː/ LTG: /aː/ |
q | Lietuviešu un latgaļu mīkstinātājs. Lithuanian and Latgallian consonant softener. |
| t` | /d/ | Æ | LV: /æː/ LTG: /æː/ |
||
| k` | /g/ | e | LT: /ɛ/ LV: /ɛ/ LTG: /ɛ/ LIV: /ɛ~e/ EE: /e/ FIN: /e/ |
||
| k``` | /c/ | ē | LT: /eː/ LV: /ɛː/ LTG: /ɛː/ |
||
| k`` | /ɟ/ | i | LT: /ɪ/ LV: /i/ LTG: /i/ LIV: /i/ EE: /i/ FIN: /i/ |
||
| m | /m/ | ī | LT: /iː/ LV: /iː/ LTG: /iː/ |
||
| m` | /n/ | y | LTG: /ɨ/ LIV: /ɨ/ |
||
| m`` | /ɲ/ | o | LT: /oː/ LV: /uɔ/ LTG: /ɔ/ LIV: /o/ EE: /o/ FIN: /o/ |
||
| m``` | /ŋ/ | ö | LIV: /œ/ EE: /ø/ FIN: /ø/ |
||
| c | /ts/ | õ | LV: /ɔ/ Optional, only in loans. LIV: /ɤ/ EE: /ɤ/ |
||
| c` | /dz/ | ō | LV: /ɔː/ Optional, only in loans. LTG: /ɔː/ |
||
| c`` | /dʒ/ | u | LT: /ʊ/ LV: /u/ LTG: /u/ LIV: /u/ EE: /u/ FIN: /u/ |
||
| c``` | /tʃ/ | ü | LIV: /y/ EE: /y/ FIN: /y/ |
||
| v``` | /f/ | ū | LT: /uː/ LV: /uː/ LTG: /uː/ |
||
| v | /v/ FIN: /ʋ/ |
||||
| s | /s/ | ||||
| s` | /z/ | ||||
| s``` | /ʃ/ | ||||
| s`` | /ʒ/ | ||||
| h | /ɣ/ | ||||
| v` | /x/ | ||||
| v`` | /h/ | ||||
| l | /l/ LT:/ɫ/ |
||||
| l``` | /ʎ/ | ||||
| r | /r/ | ||||
| r``` | /rʲ/ | ||||
| j``` | /w/ | ||||
| ķ | /ks/ | ||||
(C) 2022